The Tingler

1959. gada šausmu filma par ārstu, kurš pēta baiļu ietekmi uz cilvēka organisma, apvieno zinātnisku ziņkāri ar klasiskiem baisi-komiski elementiem. Galvenais varonis, patoloģijas speciālists, nolēmis pierādīt, ka cilvēki var nomirt no šausmām, ir satikts ar dzirdes nespējīgu sievieti, kura nespēj kliegt — tā kļūst par eksperimenta centrālo figūru. Viņa klusums rada trauksmainu spriedzi, jo ārsts uzskata, ka kliedziens ir vienīgais mehānisms, kas atbrīvo slēpto, nāvējošo spēku.

Stāsta centrā ir organismu autora nosaukumā dēvētais The Tingler — maza, bet spēcīga būtne, kas dzīvo gar muguras smadzeņu apli un reaģē uz baiļu enerģiju. Filma attēlo, kā šis organisms tiek apspiests, ja cilvēks spēj izteikt bailes ar skaļu kliedzienu; ja kliedziens nav izsaukts, spriedze uzkrājas un rezultāts var būt fatāls. Šī ideja radikāli apvieno ķermenisko un psiholoģisko baiļu aspektus ar sava veida primitīvu zinātnes priekšstatu.

Kino valodā The Tingler izmanto tuvplānus, dramatisku mūziku un melnbaltu estētiku, lai pastiprinātu noslēpumu un neomulību. Filma spēlējas ar skatītāja emocijām, izaicinot domāt par to, cik svarīgas ir mūsu izpausmes un kā klusums var kļūt bīstams. Tas ir gan romānisks, gan ironisks skatījums uz zinātnes ambīcijām, cilvēka vāju psihoemocionālo kontroli un uz bailes kā fiziskas spējas ietekmi uz dzīvi un nāvi.