Caravaggio

Filma ataino 17. gadsimta ģēnija un skandalozā personība Mikēlānđelo Merizi, pazīstamāko kā Karavadžo, kura dzīve un māksla saplūst drūmā, kairinošā kolāžā. Gleznu tumšie-tobago gaismas un ēnas kontrasti kļūst par stāstījuma valodu, kur svētuma tēli tiek provocēti un pat šķiet blasfēmiski pārveidoti. Kameras acs ievelk skatītāju tieši tajā spriedzē starp dievbijību un dēmonisku kaismi, kas formēja viņa rokrakstu.

Stāsts nebaidās rādīt Karavadžo intīmo saikni ar apkārtni — no zemes tirgus kņadas līdz nakts klubiņu ielām, no mīlestības sakariem līdz vardarbīgām izpausmēm. Viņa biogrāfija ir ceļš, kurā talants satiekas ar likteņa graujošiem pagriezieniem: konflikti ar varu, konflikti ar mīlestību un pastāvīga dzīve uz robežas starp cienījamu mākslinieku un nomācošu outsideru. Filma atklāj gan viņa mīlestību pret cilvēka trauslumu, gan brutalitāti, kas dažkārt slēpjas zīmē.

Vizuāli filma ir kā dzīva glezna — kadrējumi veido tableaux vivants, kur gleznas it kā atdzīvojas, uzburot reliģiskas ainas ar netīru un reālistisku pieskārienu. Režijas risinājumi un aktieru izpildījums rada intensīvu portretu par mākslinieku, kurš neprata pieklājīgi piederēt ne pasaulei, ne baznīcai. Tā ir nekompromisa filmu pieeja, kas paliek ar skatītāju — skaudra, skaista un traucējoša vienlaikus.