Cavemen

Losandželosas ballīšu dzīves karalis, kurš bija pieradis pie vieglas uzmanības un īslaicīgām sakarībām, pēkšņi saprot, ka šī virspusīgā barjera vairs neapmierina. Starp klubu gaismām un greznām suite viesnīcām viņš saprot, ka meklē kaut ko dziļāku — īstu tuvību, nevis nākamo vienas nakts piedzīvojumu. Šis atklājums satricina viņa ierasto rutīnu un liek pārskatīt visu, ko viņš līdz šim saucis par mīlestību.

Lēmums atteikties no ballīšu dzīves sākumā šķiet viegls, bet realitāte drīz parāda savu asumu: vecie ieradumi, draugu spiediens un bažas par neaizsargātību rada virkni komisku un sāpīgu situāciju. Mēģinot iepazīt cilvēkus citādāk un atvērties, viņš sastop gan nepareizos cilvēkus, gan sevi, kuru viņam jāpārzina no jauna. Katrs neveiksmīgais randiņš un pašrefleksijas brīdis tomēr vada viņu tuvāk patiesākai versijai par to, ko nozīmē mīlēt.

Galu galā ceļš no ballīšu dēmoniem uz patiesu attiecību veidošanos ir neizbēgami sāpīgs, bet arī atalgojošs. Viņa spēja samierināt ego, pieņemt kļūdas un būt ievainojamam ļauj viņam izveidot dziļāku saikni ar cilvēku, kas redz viņu tādu, kāds viņš patiesībā ir. Stāsts parāda, ka mūsdienu romantikā ir vieta gan smieklam, gan nopietnām pārdomām — un ka mīlestības atrašana prasa drosmi pārtraukt vecos ieradumus.