Camelot

Karalis Artūrs cenšas izveidot taisnīgu un bruņniecisku pasauli ap Apaļā galda ideāliem, kur godīgums, drosme un lojālums šķiet iespējams. Viņa valdīšana ir pilna dižciltības un cerību — pilsēta tiek attēlota kā sapņu valsts, kurā ideāli šķiet spēcīgāki par cilvēciskajām vājībām. Tomēr zem spožā spožuma slēpjas cilvēciskas kaislības un drūmas intrigas, kas pakāpeniski graujoši ietekmē visu troni un sabiedrību.

Artūra sieva Gvinevira, kuras attiecības ar karali ir sarežģītas, arvien tuvāk iepazīstas ar bruņinieku Lancelotu; viņu aizliegtais pievilkšanās radikāli maina dinamiku starp varu, mīlestību un godu. Tajā pašā laikā Artūra nelikumīgais dēls Mordreds ar rūpīgi plānotu sazvērestību cenšas gūt varu, izmantojot iekšējo nesaskaņu un sējinot aizdomas starp bruņiniekiem. Šīs personiskās izvēles un ģimenes izrēķināšanās ātri saasina politisko spriedzi.

Kā rezultātā idealizētā Apaļā galda sabiedrība sāk šķelties — uzticība izjūk, draudzība pārvēršas par nodevību, un karaliskais mantojums atrodas uz sabrukuma robežas. Filma attēlo gan sirreālu romantiku, gan traģisku krišanu, parādot, cik trausli ir sapņi, kad tos pieprasa cilvēku vājības un varaskāre. Stāsts par Camelot ir gan meditatīvs apliecinājums bruņniecības un mīlestības varai, gan brīdinājums par to, cik ātri lielie ideāli var izgāzties, ja tos skar cilvēciskās kaislības.