시월애

2000. gada filma Il Mare stāsta par neparastu saikni starp diviem cilvēkiem, kuri atrodas tajā pašā piejūras mājā, bet dažādos gados. Jauna sieviete, kas 1999. gadā pārvācas uz pilsētu, atstāj pastkastītē kartīti ar aicinājumu pārsūtīt viņas korespondenci, bet 1997. gadā ievācas noguris arhitekts un atrod šo ziņu. Viņa atbilde nonāk atpakaļ pie viņas, un tā sākas lēns, poētisks parādes-laika mīlasstāsts, kurā vēstules kļūst par tiltu starp divu gadu attālumu.

Filma ir klusi melanholiska un jutekliska — jūras troksnis, tukšās istabas un vēstuļu apmaiņa rada intīmu gaisotni, kurā laiks un liktenis sajaucas. Tā pēta ilgas, atmiņas un iespēju, vai mīlestība var pārvarēt laika barjeras; tas ir sirsnīgs un neparasts stāsts, kas uzrunā gan sirdi, gan iztēli.