Blackout

Mazpilsētas mākslinieks Čārlijs ir pārvērsts par mučaino, iekšēji plosītu cilvēku, kura dzīvi pārņem dzeršanas lēkmes un nekaunīga šaubas par to, vai viņš nav kāds padzīvots vilkacis. Viņa realitāte saplūst ar murgiem — mirkļi, kas izklausās kā vīzijas, maina viņa priekšstatus par pašu sevi un liek viņam apšaubīt katru izdarīto soli tumšajās naktīs. Priekšā stāv ne tikai fiziska iznīcināšana, bet arī morāla iztukšošanās, kas spiež viņu slēpties aiz alkoholiskās miglas.

Attiecības ar mīļajiem arvien sarūk; Čārlijs attālinās no cilvēkiem, kas vēlētos viņu glābt, un no tā brīža rodas vientulība, kas kļūst par viņa vienīgo sabiedroto. Apkārtējie sāk pamanīt izmaiņas — klusumu, nervozu uzvedību, un mākslinieka pazīmju, kas šķiet neizskaidrojamas. Māksla kļūst par viņa vienīgo balsi, bet tajā atspoguļojas gan skaistums, gan nežēlība.

Tumšās nakts atmiņas par briesmīgajiem notikumiem manifestējas viņa gleznās un skicēs — asumi, asinis un kropļotas figūras pārvēršas par vizuālu izliešanos, kurā Čārlijs cenšas saprast, kas ir viņš pats. Darbi kļūst par pierādījumu vai apsūdzību, atkarībā no tā, kā skatītājs izvēlas to nolasīt. Šī mākslinieciskā kalve ļauj ielūkoties cilvēka prāta dziļumos, kur mutācijas starp vainu, atmiņu un miesisku dabu ir grūti atšķiramas.

Filma pēta identitātes, atkarības un vainas tēmas, saglabājot spocīgu ambivalenci — vai ļaunums ir ārējs pārbaudījums, vai iekšējs instinkts, kas atklājas alkohola ietekmē? Ar drūmu atmosfēru un intensīvu personības portretu, stāsts ved skatītāju pa smalku robežu starp psiholoģisku šausmu un mistisku leģendu, atstājot ilgstošu, neērtu sajūtu par to, kas patiesībā slēpjas tajā, kas mūs visu varētu pārņemt.