Otrā pasaules kara laikā nacistiskās okupācijas pārņemtajā Antverpenē divi jauni policisti nonāk nervus graujošā situācijā, kur sadarbība ar varu šķiet vienīgais ceļš uz izdzīvošanu, bet pretestība — vienīgais ceļš uz pašcieņu. Katrs lēmums viņiem maksā draudzību, identitāti un iespēju atgriezties pie ierastās dzīves; pilsētas ielas kļūst par morāles lauku, kuru aizēno baiļu un nodevības ēnas.
Stāsts izceļ izvēļu smagumu un cilvēku trauslumu kara laikā, parādot, kā sirdsapziņa un cilvēcība spēj uzplaukt pat visbezcerīgākajos apstākļos. Tā ir spriedzes pilna, emocionāli nosvērta drāma par izturību, noslēpumiem un cenšanos saglabāt cilvēcību tur, kur šķietami vairs nav cerības.