Četrdesmit gadu vecumā Leila pavada visu savu dzīvi, rūpējoties par vecākiem un četriem brāļiem – ģimeni, kas pastāvīgi strīdas un cieš no parādiem un spiediena, ko rada ārpolitiskas sankcijas. Viņas ikdiena ir upurēta citu labklājībai: Leila cenšas noturēt ģimenes saliedētību, vienlaikus slēpjot savas vēlmes un nogurumu. Konflikti par mantām, godu un izdzīvošanu atklāj dziļākas spriedzes, kas saistītas ar tradīcijām, vīriešu lomu un personisko brīvību.
Stāsts ir skarbs un reizē sirsnīgs portrets par to, ko nozīmē būt atbildīgam par citiem, kad pats vairs nav vietas sapņiem. Tomēr starp drūmajām situācijām parādās arī melns humors un cilvēcīgas nianses, kas padara ģimenes attiecības gan saprotamas, gan sāpīgas. Filma atstāj spēcīgu iespaidu par izvēlēm, kuru sekas ietekmē ne tikai indivīdus, bet visu viņu nākamo dzīvi.