Pēc terora uzbrukuma koncertzālē Bataclan Parīzē Antoine Leiris zaudē mīļoto sievu Hélēnu. Filma seko viņa personīgajam ceļam cauri sēram, ikdienas rūpēm par kopīgo dēlu un sabiedrības reakcijai pēc viņa sirsnīgā Facebook ieraksta, kurā viņš atbild uz naidu ar vārdiem "Vous n'aurez pas ma haine" — "Jūs nesaņemsiet manu naidu". Tas ir intīms stāsts par zaudējumu, lauztu ģimeni un drosmi saglabāt cilvēcību brīdī, kad pasaule šķiet saplosa.
Caur intīmām intervijām, ģimenes arhīviem un klusu, izjustu kinematogrāfiju filma pēta ciešanu, piedošanu un identitātes atjaunošanos. Tā uzdod jautājumus par kolektīvo sāpju pārvaldīšanu un atgādina, ka mīlestība var kļūt par pretestību pret vardarbību un naidu, aicinot skatītāju uz empātiju un pārdomām par cilvēcisko spēju atrast mieru.