Filma ved uz Tibetas plato augstienēm, kur fotogrāfs Vincent Munier un rakstnieks Sylvain Tesson dodas meklēt noslēpumaino sniega leopardu. Kinematogrāfija ir poētiska un meditējoša — lēnas, iespaidīgas ainavas, maigā gaismas spēle un niansētas dzīvnieku uzvedības epizodes rada intīmu tuvumu ar netraucēto dabu.
Stāsts vairāk rāda nekā stāsta: klusie novērojumi, retas satikšanās un sarunas par vientulību, saglabāšanu un mūsdienu ietekmi uz vides līdzsvaru aicina uz dziļām pārdomām. Filma atgādina par savvaļas pasaules trauslumu un skaistumu, iedrošinot skatītāju vērtēt un aizstāvēt šo mantojumu.