Shithouse

Filma seko jauniņajam koledžas studentam Aleksam, kurš ir noslēdzies un izjūt dziļu vienatni, vērojot vienaudžus, kuri šķietami jau pārvaldījuši "koledžas dzīvi". Viņš izjūt, ka neatbilst apkārtējiem — sarunas šķiet vieglas citiem, bet Aleksam viss ir saspringti un neveikli. Šī atstumtība padara viņu vēl noslēgtāku, līdz brīdim, kad viņš nolemj izdarīt mazliet riskantāku soli.

Viss mainās vienā nakts ballītē pie leģendārā "Shithouse", kur Aleks sastop Megiju. No sākuma sarunas ir nejaukas un pašapziņa trūkst, taču ar laiku viņi atveras viens otram — dalās patiesās, neizpušķotās jūtās, kuri parāda viņu trauslumu un īstumu. Starp smiekliem, neveiklību un sāpīgām atklāsmēm rodas īsta saikne, kas liek Aleksam pārdomāt savu izolāciju un vēlmi piederēt.

Filmas tonis ir intīms un reālistisks, reizē smalki smieklīgs un skumji sirsnīgs; tā izmanto ikdienišķus, nekonstruētus mirkļus, lai attēlotu pusaudžu emocionālo bīstamību. Tā ir stāsts par to, kā vientulība var kļūt par ceļu pie tuvības, ja vien kāds uzdrīkstas tuvināties; par to, ka mazas, negaidītas sapratnes liesmiņas var mainīt cilvēka skatījumu uz sevi un pasauli.