1950. gadu lauku ainava kļūst par mīklainu un baismīgu telpu, kurā jauna zēna iztēle pārklāj ikdienas realitāti. Viņa tēva stāsti par vampīriem un tumšām pasaules malām saplūst ar bērnības baiļu un ilūziju plūsmu, radot tieksmi meklēt skaidrojumus tajos notikumos, kas patiesībā varbūt ir pavisam vienkārši vai gluži pretēji – ārkārtīgi šaušalīgi.
Sapludinot coming-of-age drāmu ar folkloras šausmām, filma seko zēna pārliecībai, ka ceļa galā dzīvojošā bārene ir vampīre, un viņa centieniem atturēt brāli no tikšanās ar viņu. Tās vizuālā poētika, simbolika un neizdibināmais atmosfēras svars atstāj skatītāju starp bērna ticību un pieaugušo pasaules nežēlīgo realitāti, uzdodot jautājumus par vainu, nevajadzīgu šausmu un cilvēka spēju radīt briesmas no savām bailēm.