Dokumentālā filma ieskatās pirmo reaģētāju — ugunsdzēsēju, policistu un neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieku — garīgās veselības cīņās, atklājot asu kontrastu starp profesionālo atbildību un personisko trauslumu. Lai gan tie veido mazāk nekā 2% no iedzīvotājiem, viņi sastāda gandrīz 20% no pašnāvībām, padarot filmu par satraucošu izmeklējumu par sistēmiskām problēmām. Filma izmanto intīmas intervijas un liecinieku stāstus, lai parādītu, kā pastāvīgs stress, atkārtota trauma un stigmatizācija iznīcina dzīves un attiecības.
Godīgas un atklātas sarunas ar pašu glābēju ģimenēm, kolēģiem un speciālistiem atklāj ne tikai sāpes, bet arī nepieciešamību pēc reālas pārmaiņas — pieejamas psiholoģiskās palīdzības, mācību par psihiskajām traumām un atbalsta tīklu izveides. Filma ir skarba un sirdi plosoša, tomēr tajā ir arī cerība un aicinājums uz rīcību: sabiedrībai un iestādēm jāatzīst šīs problēmas nopietnība un jāstrādā, lai aizsargātu tos, kuri katru dienu riskē, lai glābtu citus.