Stāsts par Alexandre Daigle sākas kā pasaku risinājums Otavas Senators problēmām — viens spēlētājs, kas spētu ienest vārtus, cerības un pilnas tribīnes. Pēc tam, kad viņš 1993. gada draftā kļuva par pirmo izvēli, gaidas un mediju uzmanība ātri pārvērtās par smagu nastu; sapņi par tūlītēju superzvaigzni sadūrojās ar realitāti, kuras pamatā bija spiediens, nepastāvība un personīgās izvēles.
Filma Chosen One: Alexandre Daigle (2024) caur arhīva materiāliem, intervijām un retrospektīvu analizē, kā un kāpēc zvaigznei neizdevās pilnībā piepildīt paredzēto likteni, un vienlaikus atklāj cilvēku aiz sporta mitoloģijas — jaunekļa cerības, kluba vajadzības un mediju lomu. Filmas tonis ir vienlaikus līdzjūtīgs un kritisks: tā atzīst Daigles talantu, bet arī izceļ sistēmas un sabiedrības atbildību, kas pārvērta viņu par simbolu neveiksmei un radīja mantojumu, kas joprojām ietekmē hokeja diskusijas.