Chime

Restorāna šefpavāram ikdiena ir ritmiska un rūpīgi sakārtota — komandas koordinācija, receptes atkārtojumi un trauksmainā, taču pazīstamā virtuves kņada. Vienu vakaru viņa dzīvē parādās vienkāršs, nepārprotams zvans; sākumā tas šķiet tikai kaitinošs troksnis, bet drīz tas ievieš izmaiņas ritmā, atmiņās un lēmumos. Ar katru nākamo reizi zvana skaņa kļūst arvien uzmācīgāka, izjaucot maltīžu gatavošanas plūsmu un atmodinot nomācošas šaubas, kas ilgus gadus bija zem virsmas.

Filma ir spēcīgs psiholoģisks trilleris, kurā skaņa kļūst par galveno antagonistu — neaptveramu, bet pastāvīgu spēku, kas pārkārto realitāti un attiecības. Skatītājs tiek ievilkts lēnā, pieaugošā spriedzes spirālē, kurā virtuves rituāli saplūst ar paranoju un radošā dzirkstele pārvēršas apsēstībā. Chime (2024) izaicina uztveri par drošību un kontroli, atstājot noskaņu — neskaidru, tomēr dziļi triecienpilnu — kas ilgst arī pēc gaismas nodzišanas.