Pēc notikuma, kas notika Agnesei, viņas apkārtējo dzīve turpinās – darbi, svētki, ikdienas sarunas, it kā nekas nebūtu noticis. Filma seko cilvēkiem, kas palikuši pēc tās dienas, rādot, kā sēras, vainas sajūta un vienaldzība saplūst ar rutīnu. Kadrā parādās mājas, biroji un sociālie mediji — viss griežas tālāk, kamēr viņas prombūtne atstāj tukšu vietu, kas maina ceļus, ko izvēlas apkārtējie.
Režija ir asā, reizēm maigā ironijā — Sorry, Baby atklāj, cik nejauši un nežēlīgi tiek sadalīta uzmanība un rūpes. Tas nav tikai stāsts par traģēdiju, bet arī par to, kā cilvēki samierinās, slēpj sāpes un meklē veidus, kā turpināt dzīvot, reizēm aizmirstot tos, kam visvairāk vajadzīgs atbalsts. Filma mudina apdomāt, kas paliek pēc notikuma — klusums, vainas smagums vai vienaldzīga tālā rītdiena.