1940. gadu Skotijas nomaļā salas klosterī māsas gatavojas tuvojošajai vētrai, kad uz harpārga durvīm tiek atstātas mazulis grozā. Kaut arī bērna parādīšanās šķiet kā izaicinājums ārējajam haosam, māsa Agnese ātri pārliecina sevi, ka tajā slēpjas ļaunums — viņa uzskata bērnu par velna iemiesojumu un vēlas viņu iznīcināt.
Kad Agnese tiek ieslēgta un atstāta ārpus kopienas, vētra pastiprinās un klostera sienas kļūst par vietu drūmām un neparedzamām sekām. Ar katru nakti māsas sāk apšaubīt gan savu ticību, gan realitāti; bailes, vainas apziņa un paranoja saplūst līdzās nepielūdzamai dabas spēkam, kas norobežo Svētā Augustīna kopienu no ārpasaules.
Māsa Elēnora cenšas izpirkt kļūdas un izdzīvot šo tumšo krīzi, vienlaikus cīnoties ar iekšējām šaubām un ārējiem draudiem. Filma delikāti un mokoši pēta ticības, vainas un varas robežas, radot klaustrofobisku, atmosfērisku stāstu par morālo izvēli un cilvēka spēju izturēt tumsu, kas iebrūk gan viņu sirdīs, gan mājās.