Ziemeļamerikas sniegotajos mežos valda drūma vientulība; tajos klīst noslēpumains ceļotājs, kurš nejauši sastop pamestu zēnu un viņa mazo māsu. Viņu cīņa par izdzīvošanu izvēršas pret dabiski skaistu, bet nežēlīgu ainavu un bīstamu infekciju, kas pārvērš cilvēkus par dzīvnieciskām, mežonīgām būtnēm. Filma rāda stindzinošu izmisuma sajaukumu ar klusām cilvēciskiem brīžiem, kad savstarpējā saikne kļūst par vienīgo cerību.
Stāsts balansē starp spriedzi un empātiju, atklājot, cik daudz var upurēt, lai aizsargātu bērnus pasaulē, kurā regulas vairs nestrādā. Režija un ainavas pastiprina izolācijas sajūtu, bet varoņu attiecību siltums sniedz emocionālu centru, kas ļauj just gan bailes, gan cerību uz izdzīvošanu. Tajā ir gan brutāls reālisms, gan sāpīga maigums — stāsts par cilvēku pašsaglabāšanos un morālajām izvēlēm ekstremālos apstākļos.