Francoze rakstniece Sidonie Perceval, vēl sērojot par mirušo vīru, tiek aicināta uz Japānu, kur tiek izdots viņas debijas romāns. Viņu viesmīlīgi sagaida vietējais redaktors un aizved uz Kjóto – pilsētu ar svētnīcām, tempļiem un pavasara ziedošajiem ķiršu kokiem. Ceļojums caur kluso, vizuāli bagāto ainavu kļūst par iegremdēšanos atmiņās un par iespēju pakāpeniski atvērties jaunām sajūtām.
Stāsts ir smalki noslīpēta, meditatīva filmas valoda par zaudējuma, nožēlas un atjaunošanas tēmām. Kamēr Sidonie tuvojās redaktoram un ļaujas japāņu pavasara ritmam, viņu apsēž mirušā vīra ēna — un tikai pārvarot pagātnes rēgus viņa spēj dot vietu mīlestībai un cerībai nākotnē. Filma akcentē kluso intimitāti, kultūru sadursmi un iekšējo dziedināšanos.